KultÅ«rvÄsturiskÄ vide ir vide, kuru ir ietekmÄjuÅ”i un veidojuÅ”i cilvÄki. Caur Ŕīm vidÄm un ÄkÄm cilvÄka dzÄ«ves vÄsture ir redzama.
MĆ„lilla-GĆ„rdveda baznÄ«ca 1800. gadÄ abi draudzes MĆ„lilla un GĆ„rdveda izveidoja kopÄ«gu draudzi. Tas notika pÄc bÄ«skapa vizÄ«tes 1768. gadÄ, kad notika gan MĆ„lilla, gan GĆ„rdveda koka baznÄ«cas
Venas baznÄ«ca ir viena no lielÄkajÄm nacionÄlajÄm baznÄ«cÄm LinÄÄpingas diecÄzÄ. KopÅ” sÄkuma baznÄ«cÄ mitinÄjÄs gandrÄ«z 1200 cilvÄku. PÄc pÄris atjaunoÅ”anas soli tika noÅemti
Mƶrlunda baznÄ«ca ir ļoti skaista ar garo pusi EmĆ„dalen virzienÄ. PaÅ”reizÄjÄ baznÄ«ca tika pabeigta 1840. gadÄ, taÄu jau 1329. gadÄ tajÄ paÅ”Ä vietÄ, iespÄjams, atradÄs baznÄ«ca.
HultsfrÄdas baznÄ«cÄ, paÅ”valdÄ«bas lielÄkajÄ pilsÄtÄ, faktiski ir jaunÄkÄ baznÄ«ca. BaznÄ«cas celtniecÄ«bas plÄni HultsfrÄdÄ pastÄvÄja jau kÄdu laiku un tika veikti 1921. gadÄ
Virserum baznÄ«ca celta neogotikas stilÄ ar tai raksturÄ«go augsto smaili un smailiem arkveida logiem un portÄliem. PaÅ”reizÄjÄ Virseruma baznÄ«ca celta 1879.-1881.gadÄ. OriÄ£inÄls
Lasse-Maja alai vai Stora Lassa Kammare stÄstÄ«t ir aizraujoÅ”i. Å ajÄ alÄ Klƶvdala ciema cilvÄki meklÄja patvÄrumu pie dÄÅiem 1612. gadÄ
Izbaudiet sajÅ«tu, kad braucat ar klasiskajiem oranždzeltenajiem dzelzceļa autobusiem, kas elpo 50 s starp Virserum un Ć seda. Izbaudiet nostalÄ£ijas vidi un malkojiet septiÅu ŔķirÅu kafiju
7 km garÄ un 891 milimetru platÄ Å”aursliežu Hultsfred-VƤstervik stiepjas no Smolandes mežiem rietumos, gar ezeriem, mazÄm kopienÄm un lauksaimniecÄ«bu lÄ«dz
Kungsbron, kas atrodas pie EoÅas, bija kara vieta 1612. gadÄ vienÄ no pirmajÄm Gustava II Ädolfa cÄ«ÅÄm pret dÄÅiem. Kauja pie Kungsbron Pie Kungsbron JÄredÄ
PaÅ”reizÄjÄ baznÄ«ca, iespÄjams, ir treÅ”Ä tajÄ paÅ”Ä vietÄ. Kad pirmÄ baznÄ«ca tika uzcelta, nav zinÄms, un rakstisku dokumentu pilnÄ«bÄ trÅ«kst. Ka baznÄ«ca
Dackegrottan, kÄ vÄsta leÄ£enda, ievainotais Nils Dacke tika paslÄpts prom no Gustava Vasa karaspÄka. Nils Dacke vadÄ«ja Smolandes zemniekus sacelÅ”anÄs laikÄ pret Gustavu Vasu. Ar
Oskars HedstrÄms bija viens no Indijas motocikla pamatlicÄjiem. ViÅÅ” bija galvenais inženieris. Oskars HedstrÄms pirmo prototipu uzcÄla 1901. gadÄ. ViÅÅ” bija labs kÄ dizainers, kas
Piecus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no MĆ„lilla pie SilverĆ„nas kriÅ”anas atrodas Hagelsrum ciems. Ir Hagelsruma treÅ”Äs un pÄdÄjÄs domnas paliekas. Domna tika uzcelta 1748. gadÄ. TajÄ laikÄ
Bjƶrkmosas meÅ¾Ä ir koka krusts ar uzrakstu "Es gulu un guļu un nemirstu, Kungs piedod grÄkus, kas mani iedzina."
SaskaÅÄ ar TehniskÄ muzeja gadagrÄmatu 2014, FrƶƄsa ir vecÄkÄ saglabÄjusies ZviedrijÄ. TÄpÄc Å”is galamÄrÄ·is ir valsts interesÄs. FrƶƄsa handpappersbruk bija apgabala pirmÄ nozare 1802. gadÄ. TÄ
Alberts EngstrÄms bija viena no izcilÄkajÄm kultÅ«ras personÄ«bÄm Zviedrijas vÄsturÄ. ViÅÅ” bija mÄkslinieks, rakstnieks un karikatÅ«rists. Alberts dzimis 12. gada 1869. maijÄ fermÄ
Frƶreda StoregĆ„rd no 1700. gadsimta ir viens no KalmÄras apgabala arhitektÅ«ras pieminekļiem. SaimniecÄ«bas komplekss ar saglabÄto apbÅ«ves stÄvokli, kas skaidri parÄda Smolandes lauksaimniecÄ«bas ciemata raksturu no 1700. gadsimta
SfÄriskais granÄ«ts ir iezis, kas sacietÄjis lielÄ dziļumÄ un pÄc tam iznÄcis virspusÄ zemes garozas kroku laikÄ. SlƤttemosa ir vienÄ«gÄ vieta
SeminÄrs darbojÄs laikÄ no 1907. lÄ«dz 1991. gadam un ir saglabÄts ar tÄ daļÄm sÄkotnÄjÄ interjerÄ. MÅ«sdienÄs vietÄjÄs kopienas asociÄcijÄ ir motora aprÅ«pes kursi.
Lƶnnebergas baznÄ«ca atrodas ļoti skaistÄ vietÄ, kalnÄ, kur paveras mežs, apmÄram 6 km attÄlumÄ no Silverdalen un Lƶnneberga pilsÄtÄm. PaÅ”reizÄjÄ baznÄ«ca
IzstÄdÄ RƤtt & SlƤtt, sajust putekļus no tÅ«kstoÅ”iem soļojoÅ”u zÄbaku. Paskaties apkÄrt un sajÅ«tiet, cik liels bija lÄ«dzenums. IzstÄde par dzÄ«vi
Starp LĆ„ngeruda un Ekeflod tieÅ”i Ärpus Virserum atrodas septiÅas lielas dzelzs laikmeta kapenes. ApbedÄ«jums atrodas plato starp LĆ„ngeruda un Ekeflo ciemiem, un tajÄ ir septiÅi kapi. Å Ä«s
ApbedÄ«jums sastÄv no diviem pilskalniem un trim akmens veidojumiem, kas celti dzelzs laikmetÄ. VienÄ no pilskalniem ir akmens un trÄ«s akmens, un tie ir nedaudz vairÄk kÄ divus metrus augsti
BlakhultÄ atrodas sena dzelzs laikmeta pils, un uz kalnu grÄdas zem kalna ir Äetri apbedÄ«jumu pilskalni, no kuriem vecÄkais ir no neolÄ«ta laikiem. VienÄ no kapiem
Nils Dacke un Dackefejden notikumu piemiÅai Å”o statuju 1956. gadÄ uzstÄdÄ«ja Nils Dacke. MÄkslinieks ArvÄ«ds KƤllstrems veidoja statuju tÄ, lai to darÄ«tu Nils Dacke
Kopiena Bjƶrnestrƶm radÄs, pateicoties dzirnavÄm. TieÅ”i tad Virserumsbygden mÄbeļu rÅ«pniecÄ«ba radÄs 1800. gadsimta otrajÄ pusÄ. SabiedrÄ«ba atspoguļo gadsimtu miju. Viens
Galleri Kopparslagaren, Rallarstugan un Glaspellehuset ir dažas no kultÅ«rvÄsturiski vÄrtÄ«gajÄm vidÄm apkÄrtnÄ. Gar Storgatan Hultsfredas centrÄ atrodas Äkas ar lieliem viena vai diviem
ĆspebƤcken jumta vieta VenabigdenÄ tika izmantota, filmÄjot karavÄ«ru ar salauztu Å”auteni. Karls Olofs Nordenbergs bija 35 gadus vecs, kad 1856. gadÄ ieradÄs Vena
Dalsebo vÄjdzirnavas ir labi atjaunotas, un tagad tajÄ atrodas muzejs. Dalsebo ciems atrodas ainavÄ ar laukiem un ceļu sistÄmÄm, kurÄm ir lÄ«dzÄ«ba
NetraucÄtais Visboles ciems ir tipisks ciems no 1700. gadsimta zemnieku ainavas. DzÄ«vojamÄs mÄjas celtas kÄ lielas divstÄvu mÄjas kalnÄ tuvu viena otrai un starp tÄm iet
Ā© AutortiesÄ«bas - 2021. gads visithultsfred.se
