Venas baznīca ir viena no lielākajām nacionālajām baznīcām Linčēpingas diecēzē. Kopš sākuma baznīcā mitinājās gandrīz 1200 cilvēku. Pēc pāris atjaunošanas darbiem, kad tika noņemti soliņi, baznīcā tagad ir apmēram 700 cilvēku.
Venas baznīcu 1797 - 1799 gados strauji uzcēla Venas pagasta iedzīvotāji. Visi draudzes locekļi, kas varēja, bija iesaistīti un strādāja.
Baznīca tika uzcelta ap veco baznīcas ēku, kas tika nojaukta, kad jaunā tika pabeigta 1799. gadā.
Jau 16. gada 1798. augustā pirmo dievkalpojumu varēja noturēt, kad baznīca tika pabeigta ar sienām un griestiem, kas "nostiprināti bez logiem un visa interjera".
Darbi tika atsākti 1799. gada pavasarī, un 28. gada 1799. septembrī baznīca tika pilnībā pabeigta.
Ērģeles 1799. gadā pasūtīja ievērojamais ērģeļbūvētājs Pērs Šerlins no Linčēpingas, un tās tika pabeigtas baznīcas inaugurācijai 1803. gadā. Ērģeļu fabrika, kurā sākotnēji bija 22 daļas, tika paplašināta, lai veiktu lielāko daļu atjaunošanas darbu.
Dažas oriģinālās caurules joprojām ir palikušas lieliskajā ērģeļu fasādē, kuru projektējis Šerlins un izpildījis tēlnieks A. Malmstrēms.
Kancele, numura zīmes un divas skulptūras ir izgatavojis Jonas Berggrens, slavenais tēlnieks Smolandes austrumos 1700. gadsimtā.
Lielās eļļas gleznas, kas atradās blakus altārim, attēlojot krustā sišanu un augšāmcelšanos, 1865. gadā gleznoja karmarleitnants G. Lindbloms no Kalmāras.
Sākotnējais krusts tika aizstāts ar jaunu, veicot remontu 1954. gadā.
Baznīcai ir liela arhitektoniski vēsturiskā vērtība kā vienam no agrākajiem Zviedrijas baznīcas ēkas piemēriem ar noteiktām neogotikas stila daļām, kuru projektējis arhitekts Dž. Vulfs.
